Cilvēka acs spēj izšķirt jeb ir jūtīga pret 3 krāsu gaismām (pret gaismas viļņu garumu) – sarkano, zaļo un zilo. Sajaucot šīs trīs krāsas, acs uztver visus pārējos krāsu toņus. Turklāt, cilvēka acij nespējot atšķirt ļoti smalkas detaļas, tā vietā, lai krāsas burtiski miksētu, var panākt krāsas ilūziju, kur, piemēram, ļoti tuvu esoši sarkani un zaļi krāsu punkti no attāluma cilvēka acij šķiet dzelteni. Šo principu iespaidā ir radīti dažādi krāsu modeļi un drukāšanas tehnikas.
RGB
RGB (Red, Green, Blue) – krāsu sistēma jeb modelis, kas sastāv no 3 pamatkomponentēm jeb pamatkrāsām – sarkanas, zaļas un zilas krāsas, kas tiek projicētas, kā gaisma.
RGB modeli sauc arī par aditīvo jeb saskaitošo, jo sajaucot šīs trīs pamatkrāsas kopā dažādās intensitātēs, rodas citas krāsas – kopā vairāk kā 16,7 miljoni krāsu toņu (cilvēka redze spēj izšķirt aptuveni 10 miljonus). Datora atmiņā katrai no RGB pamatkrāsām var būt vērtība 0-255 (t.i. 256 dažādas vērtības). Ja krāsu komponentes netiek izgaismotas, tiek iegūta melna krāsa (visām trim vērtība ir 0), bet spīdot ar pilnu intensitāti – iegūst baltas krāsas gaismu (visām trim vērtība ir 255). Mainot intensitāti, bet pieņemot, ka savstarpēji visām pamatkomponentēm šī intensitāte ir vienāda, iegūst pelēkos toņus.
Šo modeli izmanto visur, kur ir digitālie displeji – mobilo telefonu, televizoru ekrānos, monitoros, projektoros, skeneros, fotoaparātos un citās ierīcēs.
Taču, jāņem vērā, ka RGB krāsas jeb gaismu nav iespējams izdrukāt, jo drukājot tiek izmantota tinte vai speciāls pulveris. Tam ir paredzēts CMYK krāsu modelis.
CMYK
CMYK krāsu modelim ir četras pamatkrāsas jeb tintes – ciān zila (Cyan), violeta (Magenta), dzeltena (Yellow) un tumši pelēka, jeb atslēgas krāsa (Key color). Vienādi sajaucot CMYK pamatkrāsas, iegūst tumši tumši pelēku krāsu. Baltu krāsu ar CMYK modeli iegūt nevar, tāpēc drukāšanai parasti izvēlas baltu apdrukājamo virsmu.
Attēlu iegūst uzklājot katru krāsu atsevišķi vienu pēc otras dažādās intensitātēs un leņķos – krāsainus punktiņus, tik mazus, ka cilvēka acs to aplūkojot nespēj izšķirt, bet redz, kā vienmērīgu attēlu – faktiski acs tiek apmuļķota un redz tikai ilūziju.
Ņemot vērā šīs fundamentālas RGB un CMYK modeļu atšķirības, kā tiek iegūtas un attēlotas krāsas un kādās krāsu sistēmās darbojas digitāls attēls un kādā analogs, drukājot ir jārēķinās ar krāsu konvertāciju no RGB uz CMYK. Taču konvertācija negarantē, ka izdrukājot krāsas izskatīsies tik pat spilgtas, kā tās izskatījās datora ekrānā(RGB – gaisma, CMYK – tinte), jo katrai krāsu sistēmai ir savs krāsu diapazons, kas nozīmē, ka krāsas dažkārt tiks konvertētas uz tuvāko iespējamo.
Ja ir nepieciešams izdrukāt precīzu krāsas toni, piemēram, kompānijas logo, vai kooperatīvās krāsas, tad izmanto speciālus krāsu paraugus ar krāsu kodiem – Pantone krāsu katalogu.
Īpatkrāsa (Pantone)
īpatkrāsu (Spot color) – iegūst nevis drukas procesā jaucot CMYK krāsas, bet izvēloties jau gatavu krāsu toni, piemēram, pēc Pantone kataloga. Parasti izmanto, ja nepieciešamais krāsas tonis nav CMYK krāsu diapazonā (piemēram, zelta, sudraba vai haki krāsa), vai arī gadījumos kad nepieciešams izmantot dažas, bet specifiskas krāsas. Tāpat Pantone katalogu lieto situācijās, kad ir svarīgi, kāda precīzi būs krāsa, kad to izdrukās – attēlu apstrādes programmā krāsu ievadot, kā kodu no kataloga.
Informātika 